Kā eņģeļu asaras baltas,
Sniegs pasaules acīs kad kūst,
Lai ziemas saulgriežu zvaigznes,
Ikvienam nes debesu gaismu,
Pār nedienu rūgtuma ēnām,
Lai rītausmas svētība plūst.

 

Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem

ved mūs pretim kādam baltam klusumam,

aiz kura ir kaut kas mīļš,

sen aizmirsts un pazaudēts,

kas mums atkal no jauna jāatrod...

/K.Skalbe/

 

Kad egles zaros sveces degs,

Un teiksmains sapnis zemi segs,

Lai Tavās acīs laime mirdz

Un visu skumjo aizmirst sirds!

 

Mirdz zvaigznes klusajā pusnaktī vēlā,

Šalc eglēs ziemeļu vējš,

Un solīšiem sīkiem pa taciņu šauru

Pie mums atnāk Ziemsvētku prieks.

 

Pēc piparkūku mīklas zemeslode smaržo

Un katrā mājā svētku galdauts klāts.

Ir egles zaros ... Lasīt tālāk »