Kā eņģeļu asaras baltas,
Sniegs pasaules acīs kad kūst,
Lai ziemas saulgriežu zvaigznes,
Ikvienam nes debesu gaismu,
Pār nedienu rūgtuma ēnām,
Lai rītausmas svētība plūst.
Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem
ved mūs pretim kādam baltam klusumam,
aiz kura ir kaut kas mīļš,
sen aizmirsts un pazaudēts,
kas mums atkal no jauna jāatrod...
/K.Skalbe/
Kad egles zaros sveces degs,
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Lai Tavās acīs laime mirdz
Un visu skumjo aizmirst sirds!
Mirdz zvaigznes klusajā pusnaktī vēlā,
Šalc eglēs ziemeļu vējš,
Un solīšiem sīkiem pa taciņu šauru
Pie mums atnāk Ziemsvētku prieks.
Pēc piparkūku mīklas zemeslode smaržo
Un katrā mājā svētku galdauts klāts.
Ir egles zaros sveces jādedz,
Lai Ziemassvētku brīnums ceļu redz.
Viens zelta stars no zvaigžņu spieta
Mums katram tieši sirdī krīt.
Jo tieši sirdī ir tā vieta
Kur Ziemassvētki mīt.
Noliksim bēdu zem egles zariem.
Aizdegsim sveces, lai mieru sirds rod.
Lūgsim no egles sev zaļo spēku,
Paņemsim gaismu, ko svētvakars dod!
Ar egļu čiekuriem brūniem
Un pārslām, kas virpuļos skrien,
Ar patiesu laimi un skanīgu prieku
Pie tevis mans Ziemsvētku vēlējums brien.
Eglītē mantiņa,
Uz galda nieks,
Drīz arī sirsniņā
Iemājos prieks!
Salavecis pieri kasa,
Dāvanas pa zemi lasa,
Tālāk tikt nevarēja,
Jo viņa briedis avarēja.
Ziemassvētku vecītis
Gāja sacirst eglītes,
Rokā koka cirvītis,
Kājās sārtas zeķītes.
Dedzi gaiša, svecīte,
Sadegdama kūpi!
Izkūpini šovakar
Vecā gada rūpi!
Vienu gaišas zvaigznes staru,
Vienu zaļas egles zaru,
Siltus sveicienus no manis
Jaunais gads lai aiznes tev!
Salatētis rāja Rūdi,
"Briedīt, Tev būs lieli sūdi,
Ja tu nejūgsies te iekšā -
Manu kamaniņu priekšā!"
"Vecais resni, velc tās pats,
Lai Tev laimīgs jaunais gads!!!
Nevilkšu to grabažu
Plus vēl tavu bagāžu!
Lai tavi sapņi piepildās
Un sniega takās nemaldās.
Lai degsmes pilns tu būtu pats,
Un laimes pilns lai Jaunais gads!
Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā,
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem sārti vaigi, dāvaniņas plecā.
Viens tērpies jaunā, otrs - mētelītī vecā.
Tos nerej suņi, neredz ļauna acs,
Jo tur nāk kopā – Vecs un Jaunais gads!
Jaunajā gadā lai spožāk mirdz zvaigznes,
Ziemeļu vēji un puteņi rimst.
Jaunajā gadā lai vairāk ir laimes,
Labas domas un darbi lai dzirkst.
Ir dīvaina sajūta gadu mijā,
Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs,
Ko nākamā gada puteņi sūtīs -
Ir dīvaina sajūtā tādā brīdī,
Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā.
Šajā naktī zvaigznes
Lejup laižas
Un kā sudrabs
Egļu zaros krīt.
Sveču staros visas
Domas gaišas, -
Lai tās būtu
Tādas mums arvien,
Un lai jaunā gada
Dienu rakstā
Laimes māte
Dzīpariņu sien!
Visskaistākais ir tas, kas nepārmainās,
Šis brīnums, brīnums tūkstošgadīgais,
Šīs atbalsis no kāda tāla zvana,
Šo seno dziesmu dzidrā skanēšana,
Šis siltums, smaržu pilnais gaiss.
Lai kādus vārdus lūpas sacīt steigtu,
Visskaistākos jau pateicis ir kāds,
Lai sirdis atvērtu, lai svēto stundu sveiktu,
gadsimtiem atkārtoto vēsti teiktu -
Nu miers virs zemes, cilvēkiem labs prāts!
Kad pusnakts stunda zvaigznēs pārvērš pārslas
Un namu dzegās smaidošs kļuvis sniegs,
Kāds sirdī iemet klēpi baltu zvaigžņu
Un tas ir Jaunais gads,
Un tas ir svētku prieks!
Visas zemes tekas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani... Klusas ilgas...
Rokās smaidošs egļu zariņš...
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā...
Šai svētā naktī zem’ un debess zvīļo,
Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas –
Un ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
Pār visu miera siltie spārni klājas.
Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas,
Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot;
Šī nakts liek aizmirst visas, visas bēdas
Un māca tevi mīļot, visu piedot,
Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
/V.Mora/
Ziemsvētku brīnumam ticēt gribas,
Baltajam sapnim, kas spilgtāks reiz bij’
Brīnums šķiet netverams, gaistošs kā dūmi..
Svētku eglītes liesmiņas vij.
Mazliet no bērnības vēlreiz es vēlos,
Lelli no lupatām – mīļa, kas man,
Pasaku grāmatu lasītu - pirmo..
Skolas eglītē zvaniņi skan!
Māmiņas šūpuļa dziesmiņu mīļo:
Kas žūžo un aijā - bez rūpēm bij’ laiks.
Tās sensenās dienas, kas dvēselē zvīļo,
Šķiet, sudraba plīvurs klāts atmiņām maigs!
Starp savējiem svētkos palikt es vēlos,
Un klausīties mazbērnu čalās, kas skan!
Likt noticēt Ziemsvētku vecītim mīļam,
Caur vecākiem nodots un atstāts kas man!
Sargā gaismu savās acīs,
Nelaid ēnas viņai klāt,
Raugies jautrās sveču liesmās,
Vairies - uzpūst, satraukt, rāt.
Sargā mīlestību sirdī,
Nepārstāj pat mīlēt to,
Kas tev skarbus vārdus sacīs,
Atstās sirdi rasojot.
Egļu zari, sveču liesmas
Neprasot neko par to,
Dziedēs noskumušas sirdis,
Svētlaimi un mieru dos.
Visas zemes takas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani... Klusas ilgas...
Rokās smaidošs egļu zariņš...
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā...
Ir dīvaina sajūta gadu mijā,
Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs,
Ko nākamā gada puteņi sūtīs -
Ir dīvaina sajūtā tādā brīdī,
Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā.
Zvani dūc, skan līksmi dziesmas,
Eglītēs mirdz sveču liesmas,
Visur gaida rūķa saimi,
Nes tie dāvanas un laimi.
Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet-
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemsvētkos iet?
Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jaunas brūces nespēj vairs kost.
Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet.
Lai pēc tumsas, atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet!
Visskaistākais ir tas, kas nepārmainās,
Šis brīnums, brīnums tūkstošgadīgais,
Šīs atbalsis no kāda tāla zvana,
Šo seno dziesmu dzidrā skanēšana,
Šis siltums, smaržu pilnais gaiss.
Lai kādus vārdus lūpas sacīt steigtu,
Visskaistākos jau pateicis ir kāds,
Lai sirdis atvērtu, lai svēto stundu sveiktu,
Un gadusimtiem atkārtoto vēsti teiktu -
Nu miers virs zemes, cilvēkiem labs prāts!
Gaišas domas, prieks un labestība,
Lai pār slieksni Ziemassvētkos nāk.
Un ne tikai saņemt mīlestību -
Citiem dot to arī sirds lai māk!
Ziemassvētku eglītes zaros
Mirdz cerības svecīšu galos
Lai katra sirdi sasilda
Šī mazā sveču liesmiņa!
Ar lielu laimi, spožām zvaigznēm,
Ar dziļu mīlu, labu dziesmu,
Ar zaļu, kuplu egles zaru -
Lai apveltī Jūs Jaunais gads.
Gads aiztek. Aizsteigsies vēl simti.
Mēs nespējam tiem tālo ceļu liegt.
Bet katrs jaunais sveiks mūs silti,
Ja spēsim paši laimei roku sniegt.
Tā kā baltas sniega pārslas,
Kuras, zemi klājot, mirdz,
Tā lai Jaunā gada naktī
Gaiši staro tava sirds.
Ik katru gadu jaunu velēnu griež lemess,
Ik katru gadu citu ziedu smaržu jūt,
Bet tas, kas labs ir padarīts uz zemes,
Tas it nekad no zemes nepazūd.
Ik katram gadam laimes brīdis savs -
Kā katram rītam sava gaiša mala.
Bet katram gadam ir savs svētvakars,
Savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu:
Pie loga putenis tik tīru dvieli kar,
Un egles apsnigušās pilnas baltu vēdu.
/P. Jurciņš/
Laika pulkstens stundas sit,
Sirds skaistākās stundas skaita.
Atkal viens gads savu ceļu rit,
Pret sauli ved cilvēka gaita.
No tālā krievu ciema ,
Kur valda milzīgs bads,
Šurp atvilkusies ziema
Tai līdzi jaunais gads...
Šonakt zvaigznes līdz pat zemei laižas,
Vecais gads pa sniegiem projām brien,
Sveču staros sirds kļūst gaiša, gaiša,
Lai šīs gaismas pietiek Tev arvien!
Lai mazais rūķis Tev kā burvis
Uz laimi paver visas durvis.
Lai paņemta tiek katra rūpe ļauna
Lai paliek bēdas rūķa paunā.
Ar puteņiem projām,
Lai nedienas trauc
Un jaunajā gadā,
Lai laimes ir daudz!
Nāk jaunais gads un jauna diena
Zūd vecais prom kā saulē sniegs.
Lai zemestelpā nav neviena
Kas justos pamests, aizmirsts, lieks.
Aizgājis būs vecais gads,
Nospēlējis savu lomu.
Smaidīdams, lai Jaunais nāk
Laimes pilnu somu.
Tik balta, klusa ziemas nakts,
Guļ zeme, tērpta sniegā.
Līdz pusnaktij vien viena takts,
Vējš elpo dvašā liegā.
Rūķu cilts no laika gala
Jaunā gada laimes dala,
Un, lai tās jums vairāk būtu,
Savus vēlējumus sūtu.
Minūtes piecas pirms gadu mijas,
Svecītes pirmās kad izdziestot kvēl,
Būsim kopā ar senajiem draugiem,
Kuri mums laimīgu Jaungadu vēl.
Jaunais gadiņš maziņš, maziņš
Atnāk, snīpi slaucīdams,
Vecais gads kā varens lielskungs
Aiziet, bārdu grozīdams.
Gads ar gadu atkal mijas
Tā kā raibas krāsu dzijas
Dzīves zudums jūsu rokās
Jaunais gads, lai labi sokas!
No sveču liesmām,
No egļu zaru smaržas
Ņem gaismu rītdienai
Un spēku visam gadam!
Lai sanāk garšīgs svētku rausis,
Lai ziemas salā nesalst ausis,
Lai zaļā egle koši mirdz
Un Jauno gadu nosvin sirds.
Uz Jauno gadu dāvāsim
Cits citam labus vārdus mēs,
Lai tie pavisam neizzustu
No steigas pilnās pasaules.
Lēni lido sniega pārslas
Vecās takas aizberot
Gribētos Tev laimi vēlēt
Jauno gadu uzsākot!
Jaunā gadā lielus priekus,
Neņemt galvā dzīves niekus,
Sapratni un mīlestību,
Lielu dzīves daudzveidību!
Jaunā gadā Tevim vēlu,
Iegūt puisi- skaistu, cēlu.
Viņa sniegto laimes kausu,
Ja ir vērts, tad tukšo sausu!
Tik priekiem, lai pieder šis gads!
Skumt varēsi citu gad.
Smaidot, zini pazūd viss,
Tumšs, kas sirdī palicis!
Kad skaistu, baltu ziemas sarmu
No kokiem nopurina vējš,
Lai Jaunais gads ar īstu laimi atnāk,
Un jaunus sapņus īstenībā vērš.
Līst mēnessmūzika
uz smalkām zaru stīgām.
Līdz milzu vijole
kļūst piesniegušis mežs.
Un skanēt liek
pat pārslu bezdelīgām,
Kad dienai pāri
tumsa spārnus pleš.
Plīv sveču liesmiņas,
nakts iet uz pirkstu galiem.
Sirds tic kā bērnībā,
ka brīnums ciemos nāks,
Kad pusnakts stundā
Jaunais gads pār zemi,
Pilns cerību un
sapņu gaitu sāks.
/K.Apškrūma/
Siltu siržu uguntiņu
It nevienu asariņu.
Skaistus sapņus, vieglas dienas -
Jauno gadu sagaidot !
Veselību - stipru kā riekstu!
Laimi - saldu kā medu!
Mīlestību - kā tikko plūktu ābolu!
Prieku - krāsainu, daudzveidīgu kā zvaigzni!
Pārticību - tik daudz naudiņas, cik eglītei skujas!
Draudzību - noturīgu kā citrona garša!
Mieru - gaišu kā svecītes!
Mazliet sniega, mazliet prieka,
Mazliet spēka, mazliet grēka,
Bet visvairāk - mīlestības!
Kā gribas ko skaistu un vērtīgu -
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti - vīrieti īstu.
Kā gribas ko gaišu un burvīgu -
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.
Bet Ziemsvētku vecītis - glups kā arvien -
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.
Tici sapnim - tas piepildīsies
Ceri uz brīnumu - un tas nāks
Mīli! Un pasaule atsmaidīs pretīm daudz sisnīgāk.
Piedod tiem, kas pāri tev darījuši.
Uzsmaidi tiem, kas tevi aizmirsuši.
Pasaki labu vārdu tiem, kas tevi nolieguši.
Atver durvis tiem, ks savējās tavā priekšā aizvēruši.
Caur debess gaismas pieskārienu
To brīnumu lai atrod gars,
No kura ne vien Ziemassvētkiem,
Bet gadam dārgakmeņu svars!
| 
Sākums