Kā rožu krūmi sievietes mēs esam,
Ko līdz pat salnām ziedu košums sedz,
Un vilinām, un priecājamies sevī,
Ka stiprais dzimums ērkšķus nesaredz.
Kā gladiolas sievietes mēs esam,
Kas tūkstoš krāsām liegi sirdi glauž.
Kā naktsvijoles,kuras mēness naktī
Ar smaržu stariem sirdis pušu lauž.
Mēs sievietes tik daudzveidīgas esam,
Kā viļņi,kas pār jūras klaidu klīst.
Ja vīrietis būs prasmīgs juvelieris,
Tam rokās nonāks dārgakmenis īsts!