Saņem, mīļais, manu roku ciešāk

Un pa liepu laipu ved!

Es tev nešauboties līdzi iešu,

Kaut visapkārt zibens blāzmu met.

Saņem, mīļais, manu roku ciešāk,

Liepu laipa mums zem kājām zied,

Un caur trejdeviņiem liesmu lokiem

Mums pa to liek mīlestība iet.

/ Ā. Elksne /

 

Tagad mums jādala smiekli un asaras,

Saule, mēness, ziemas un vasaras,

Septiņas dienas, rīti un vakari -

Jādala viss, ko var dalīt un dot.

 

Es šodien tevi vedīšu pie rokas,
Tu vaļā nelaid, stingri turi ciet,
Pa diviem tomēr gaita vieglāk sokas,
Jo vajag ilgi, ļoti tālu iet.
 

Lai ceļš, ko ejat jūs, pret kalnu nebeidz vīties,

Lai pietiek spēka, gudrības jums nekļūdīties!

Lai skatiens skaidri redz, ja asāks gadās līkums,

Un to, kas īsti liels, lai neizposta sīkums!

 

Šodien Jūsu kāzu dienā

Sveicam Jūs no visas sirds -

Lai Jums vienmēr tā kā šodien

Acīs Laime mirdz!

Plata lai ir dzīves taka!

Kopīgs ceļš - lai jauks.

Vienmēr cieši ejiet blakus,

Un viens otram esiet draugs!

Lai uz dzīves ceļa platā

Ēna nav nekas.

Un lai katrā acu skatā

Laime būtu.

 

Asins kopā smejas un dzied,
Lūpas maizi uz pusēm dala.
Jums līdz sirmumam blakus iet
Tur, kur dzintara jūras mala!

 

Nu vai nav brīnums – mēs,
Kas bijām divi, tagad tikai viens,
Viens vienīgs viens.
Līdz šim es domāju, tik divu trauku saturs
Var kopā salieties un kļūt kā viens,
Nu zinu: divas būtnes ar tā var
Kā dzīvsudrabs, kā ūdens kopā saplūst. 
/A.Čaks/

 

Jūs šodien tā kā divi balti gulbji kalnā -

Kam vējš un pavasaris mīlas dziesmu dzied!

Šo dziesmu sargājiet kā gulbji sargā,

Līdz vēlam rudenim, kad dzērves projām iet

Šo labo, skaidro dziesmu visur līdzi ņemiet,

Lai grūtos brīžos sirds tur spēku rod,

Kad paši balti Jūs, kā gulbji kļūsiet,

Lai mīlestība gadiem gaismu dod!

 

"Jums balts lai mīlestības ceļš”

Ir kāzu dienai uzsniguši pirmie sniegi,

Viss lauks tik balts un tīrs kā spodrināts.

Arvien vēl sniegapūkas lido maigi, liegi,

Jo mīlestības ceļš top godināts.

Tiek balti galdauti kā balti sniegi klāti,

Dzirkst glāzēs vīns, kas tostiem skanēt liek.

Ir dzīves ceļi kopsolim jau izsapņoti,

Lai rūgtums, kāzas svinot, nepaliek.

Vai baltos ceļos tikai balta laime smaidīs,

Vai dubļu peļķes nevajadzēs brist?

Pa kādu ceļu pratīs iet – to dzīve rādīs.

Ir vēlējums, - Lai sapņi neizirst!l

 

Sniedz man savu roku liego

Rožu gaisma plaukstās zied

Vētrās, puteņos un sniegos

Mūžs mums kopā jānoiet.

Sniedz man savu roku stingro,

Glāsmains spēks tev plaukstās mīt,

Iesim tad vēl soļos stingros,

Kad jau rieta stari krīt.

Sniedz man savu roku silto

Lai pie vaiga varu glaust.

Krāšņas varavīksnes tiltos

Jaunās dzīves saule aust.

 

Šķiet, otras tādas vasaras

Nav tiešām bijis vēl nevienas:

Zied ūdeņi, zied upes krasts,

Un smaržo upmala pēc siena.

Bet tur, aiz baltās viļņu sienas,

Kam dziedot pāri braucam mēs,

Dārzs, sveicinot šīs krāšņās dienas,

Deg tumšsarkanās magonēs.

Vējš, saule, liepas zeltainas –

Kā vainagā viss kopā sienas.

Nāc līdzi – tas jau nav nekas,

Ka drīz aiz ceļa pagrieziena

Mums pretī vērsies rudens cienasts

Ar krāsām, kuras gribēs dzēst

To reibumu, kas vēl ik dienas

Deg tumšsarkanās magonēs.

Pat tad, kad tumsīs mākoņsiena,

Šais krastos kopā būsim mēs,

Lai sirds, kas katram ir tik viena,

Deg tumšsarkanās magonēs.

 

Šo balto dienu glabājiet sev sirdīs -
Tā šodien ir kā tikko plaucis zieds.
Lai diena šī Jums cauri mūžam staro,
Lai visa dzīve Jums kā gaišs un saulains rīts!

 

Ar gadiem mainās viss uz zemes,

Pat zvaigznes pārvērtība skar,-

Vērš visu apkārt laika lemess,

Vai cilvēks nemainīties var.

Pa ceļu viens viņš vakar gāja

Ar savām rūpēm kluss un gurds,

Un tukšas bija viņa mājas,

Un pavards ilgi nebij kurts.

Tam sveši ļaudis nāca garām,

Tie prata smaidīt, prata sist,

Bet dzisa siltums saules starā,

Un avots likās izžuvis.

Pa ceļu šodien divi aiziet,

Un sākas tūkstošgadīgs stāsts

Par to, kā vienā mirklī raizes

Spēj aizdzīt mīļu roku glāsts.

Tie soļo blakus tuvu, tuvu,

Un mākoņi pār galvām slīd.

Ir neaptverams viņu guvums,

Ja saule tieši sirdīs spīd.

Ar gadiem mainās viss uz zemes,

Daudz lielāks un daudz skaistāks kļūst.

Vērš visu apkārt laika lemess,

Tik mīlestība bij un būs.

/A.Auziņš/

 

Mīla ar mīlu kad satiekas, -
Tai nevajag gaismas, ne atļaujas,
Tā nebīstas velnu, ne veļu.
Tā klusi klusiņiem solīšiem prot,
Ar kaķīša pēdiņām izlaipot,
Pa nepazīstamu ceļu.

 

Es piedzimu pasaulē,
Lai kopā ar tevi satiktu ik rītu,
Es piedzimu pasaulē,
Lai tavas rokas sasildītu
Ne tikai dienu, ne tikai mūžu
Zem debesīm zilgām,
Divus mūžus, trīs mūžus daudz ilgāk.
/Ā. Elksne/

 

Lai mīlestība nezaudētu krāsas,
Kad gadi projām tā kā dzērves iet,
No Gaujas ievu baltumu pa lāsei
Jūs katru pavasari pasmeliet.

 

Nāc ar mani zemi art,

Nāc ar mani maizi ēst,
Puķes sēt un bērnus gaidīt..
Nāc ar mani bēdu noburt,
Kopā mosties, kopā nogurt!
Nāc ar mani - es ar tevi!
/M. Kuliņa/

 

Nav nekā lielāka, nav nekā svētāka,
Kad kopā sanākušas debesis zied
Un tur pa vidu jūsu mīlestība iet.
Jūs baltu dvēseli zem kājām viņai paklājiet!

 

Mirkli padomājiet, pirms kausus pilnus lejat.
Mirkli padomājiet, pirms tālāk ejat.
Tālāk - kopējas takas, kopēja laiva un irkļi,
Tālāk - kopēja bēda un kopēji laimes mirkļi.
/A. Vējāns/

 

Tagad visas zvaigznes jūsu,

Visas rasas klātās takas,

Visas neizdzertās akas,

Visi nenoplūktie ziedi...

Viss, kas nezināms, kas biedē,
Turpmāk jāizšķir jums pašiem!

 

Baltām ievām ziedi rūgti, rūgti..
Balts kā ievai kāzu tērps.
Cilvēkam tik reizi mūžā,
Ievām - katru gadu rūgts..

 

Es mīlu tevi
Kā vilnis jūrmalu,
Kā ziediņš smaržu,
Kā mēness nakti mīl,
Kā rudens sauli.
     Es mīlu tevi tā,
     Kā vārds mīl ausis,
     Kā stars mīl aci,
     Kā puksties tavu sirdi mīl –
     Es mīlu tevi. 
/Rainis/

 

Savas rokas manās klusi liec,
Paskaties un saki man ko maigu..
Mīla ir kā tvanīgs ievas zieds:
Krāšņi mirdz tas tikai īsu laiku. 

/A.Čaks/

 

Lai jums labi, lai jums ļoti labi,
Lai jums brīnišķīgi iet!
Lai jums visi labie putni
Katru rītu logā dzied!
Lai jums skaistas debeszilas,
Košas, jaukas puķes zied
Un lai spožā siltā saule
Nekad dzīvē nenoriet!
Lai jūs savas dzīves grožus
Varat cieši turēt ciet,
Lai jums labi, ļoti labi,
Lai jums brīnišķīgi iet!

 

Ilgu mūžu nodzīvot,
Gredzentiņus valkājot.
Laimes mātei nepagurt,
Jūsu laimi sargājot.

 

Ja tu gribi man darīt prieku,
Tad nedāvini man
Dienvidus jūrās atrastās pērles,
Tējas rozes un smaržas...
Liec man roku mīļi ap plecu
Un sirsnīgi saki: -
Te mēs strādāsim,
Mīlēsim zemi,
Un paliksim veci.
/I. Kalnāre/

 

Mīlas rokā ir divi svari:
Zemes un debesu.
Tie katru dienu viens otro mēru.
Gan mīla, gan naidā zvēro,
Viens otru saldināt, sāpinot,
Viens otru kāpinot
Pāri pār cilvēka iespēju. 
/Aspazija/

 

Šodien jūsu kāzu dienā
Sveicam jūs no sirds!
Lai Jums vienmēr tā kā šodien
Acis laimē mirdz.
Gaiša lai Jums dzīves taka,
Dzīves ceļš lai jauks.
Vienmēr cieši ejiet blakus
Un viens otram esiet draugs!

 

Pavadi mani no ausmas līdz rietam,
Nezūdi naktī, kas spītīgi tumst.
Paliec pie manis par mūžīgo zvaigzni,
Bezgalīgs plašums ir jāapgūst mums.

 

Vien abi kopā
Jūs esat debesis,
Vien abi kopā
jūs esat strauts,
kam kristāla lāses
no pazemes dziļumiem
līdz jūrai vien divatā
aizšūpot ļauts.
Vien abi kopā
Jūs esat patvērums
viens otram,
kad dvēseles nestunda klāt-
Ar vīrieša spēku
un sievietes maigumu
Nav baiļu pret bargāko negaisu stāt.
/K.Apšukrūma/

 

Savienotas sirdis, rokas,
Ceļš nu viens un mērķis viens,
Divas takas kopā lokās,
Šķetināts jauns pavediens!
Slēgta ir šī derība
Mīlestībā, cerībā!

 

Saule riet un rietēdama
Osim zelta jostu kar.
Sargiet mīlu! Mīla trausla,
Viņa viegli salūzt var.
     Liecas dardedze pār jūru,
     Liegsim pirkstiem viņus skar.
     Ticiet mīlai! Mīla stipra –
      Bēdu kalnu pacelt var.

/E.Vēveris/

 

Būs brīnumi, ja vien tiem noticēsim.
Būs laime tad, ja pratīsim to dot.
Būs saskaņa, ja vien to radīt spēsim,
Vien dodot citiem, varam laimi gūt.

 

Es Tev izdziedāšu zelta rozi,
Kad aiz loga vēlīns rudens līs,
Izdziedāšu žuburainu osi,
Kura, zaros zvaigzne ligzdu vīs.
     Es Tev izdziedāšu lakstīgalu,
     Jāņu nakti, rasu, papardes,
     Izdziedāšu baltu puķu salu, -
     Uz tās salas tikai Tu un Es!
Es Tev izdziedāšu mīlestību:
Kādu vēlies, kāda labāk tīk ?
Īsu, žilbīgu kā zibens zibu,
Tādu, kas liek visu mūžu tvīkt!
     Es Tev izdziedāšu savas rokas,
     Savas lūpas, kas Tev pieri skar,
     Izdziedāšu itin visas mokas,
     Kas, mūs tuvināt vai atgrūst var.
Es Tev izdziedāšu laimes dvašu,
Tavam spītam savu jaukšu klāt,
Tikai, laikam mīļais, Tevi pašu
Nespēšu nekad es izdziedāt.
/Ā.Elksne /

 

Ar mīlestības pinekļiem
Ar roku važām saldām
Viens otru šodien sagūstam
Viens otru tālāk vedam.

 

Tad apstājas laiks,
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis
Un sviest uz vienu vai otru pusi –
Tam nebija nozīmes.
Un nebira ziedlapiņas.
Un nerūsēja dzelzs,
Un mēs vairs nemācējām skaitīt.
Un tas ir tas skaistākais –
Ka mīlestība neprot skaitīt. 
/I.Ziedonis/

 

Es vēlētos tavas acis,
Kas nepazīst dusmas un naida,
Bet klaji un uzticīgi
Tik saulei uz ziedonim smaida.
     Es vēlētos tavas lūpas,
     Kas nepazīst melu un lāsta,
     Bet runā tik mīļus vārdus
     Un patiesību vien stāsta.
Es vēlētos tavu sirdi,
Ko dzīve nav guvusi ķīlā,
No ciešanām brīva un sāpēm
Kas pukst tikai skaidrākā mīlā. 

/H.Dorbe/

 

Sievai jādzīvo tā, lai vīram būtu prieks nākt mājās.

Vīram jādzīvo tā, lai sievai būtu žēl, ka viņš dodas projām.
/M. Luters/

 

No siltiem vārdiem siltas jūtas dzimst,
Kūst ledus dvēselē, kas gadiem krājās.
No siltiem vārdiem asas sāpes rimst,
Un rodas sajūta, ka beidzot esi mājās.
     No siltiem vārdiem ļaunie vārdi kusīs,
     Tie siltās jūtās nevar patverties.
     Kad ledus gabals sirdī beidzot kusīs,
     Tad laimes putnam būs kur padzerties.
No siltiem vārdiem nevajaga bīties,
Jo siltu jūtu nevar būt par daudz.
Varbūt ir vērts tiem acīs palūkoties,
Varbūt, ka tos par mīlestību sauc. 
/I.Šteinberga/

 

Kad mani tu skūpsti, man liekas,
Ka sirdī kāds vīraku lej,
Ka zeme ar debesīm tiekas,
Un velni ar eņģeļiem dej!
Ap mani viss griežas un grīļo,
Viss smaržo un reibumu dveš,
Te laistās, te mirgo, te zvīļo,
Te satumst kā pusnaktī mežs 
/E. Zālīte/

 

Mīlestība gaistošā un vieglā,
Mīlestība valdzinošā, sūrā.
Tajā kalni, ceļu grambas, lejas...
Un visdziļākā ir mīlestības jūra.
     Mīlestība - jūtu meklēšana -
     Bieži atnāk klusa, nezināma.
     Mīlestība - jūtu saudzēšana,
     Ceļu ceļos neizdibināma.
Reizēm sabangota tumšām krācēm,
Reizēm klusa, mierīga un rāma.
Neaizsniedzama un ļoti tāla.
Mīlestība - jūras viļņu drāma. 
/ V.Kokle-Līviņa/

 

Liec savas pagales manās liesmās,
Es savas metīšu tavā gunī, -
Mēs kļūsim viena uguns dziesma
Vasaras svelmē un rudenī vēlā.

Es Tev dāvināšu baltu dienu,
Tā mums abiem kopā piederēs,
Un starp parastajām būs kā bite
Rūgti smaržojošās pienenēs.
Rīts ar baltu pamošanos atnāks,
Rīts kā stārķis baltām kājām nāks,
Un no Tavām acīm diena-bite
Tā kā medu silti miegu vāks.
Brokastīs Tev došu baltu maizi,
Pasakas būs maizei jauktas klāt,
Un starp balto ūdensrožu vītnēm
Galds kā karaļpilī būs Tev klāts.
Es pa baltu ceļu iešu Tevi meklēt,
pretī rūķis baltu bārdu nāks:
"Ko Tu, jocīgais, uz ceļa meklē?
Tava meitene ir pasakā".
Es Tev dāvināšu baltu dienu,
Eā mums abiem kopā piederēs,
Un starp parastajām būs kā bite
Rūgti smaržojošās pienenēs. 
/D. Avotiņa/

 

Mēs esam divi skali
Vienā liesmā degam
Mēs rudens lapas,
vienā vējā drebam.
Mēs krītam kopā,
par vienu dziesmu topam.
/J. Kronenbergs/

 

Man nevajag nekā,
Vien klusu ieleju, kur rītos migla klājas,
Vien upes smaržu rāmā novakarā,
Vien kalnu, kurā paceltos mans nams,
Vien bērnu balsis istabā un laukā,
Vien pavardu un tevi siltā gaismā.

 

Tā atnāk un paliek
Netverama, neuzminama.
Tā paliek pie tevis
Kā gāju putns, kas beidzot atradis ligzdu,
Kā zieds, pats Dievs ko iesējis agri no rīta
Un pēkšņi tā iemirdzas silti tev acīs
Ierasto slēptu asaru skropstās
Tad ieskanas tevī kā dziesma,
Dziesma, kurai tu visu mūžu meklēsi vārdus, -
Mīlestība!
/V.Mora/

 

Es no Tevis neaiziešu,
Tevi projām nelaidīšu,
Dziļi Tevī saknes dzīšu,
Tavai sirdij apkārt vīšu.
Paliec mans, es Tava būšu,
Visu mūžu, abu mūžu.

 

Mans gaišais bērns, mana kastaņa svece,
Es vēlos tevi laimīgu redzēt.
Es gribētu tevi vēl sargāt un sargāt,
Man katra tava ziedlapa dārga.
Lai nenorauj vējš, lai salna saudzē,
Lai saule to lēni un viedīgi plaucē,
Lai pumpurs pēc pumpura vaļā raisās
Un spēcīgi šūpojas rāmajā gaisā;
Mans gaišais bērns, mana kastaņa svece,
Mana laime ir tevi laimīgu redzēt.